Aglonēma p13 (Aglaonema)

AGLONĒMAS
Aglaonema
Aglonēmas ir mūžzaļi lakstaugi ar skaistām, spīdīgām, ornamentētām lapām ir vienas no vieglāk kopjamiem telpaugiem, kādus varat izvēlēties. Košās, kuplās lapotnes dēļ, ļoti labi atdzīvinās maksimālisma garā iekārtotas telpas, birojus un dzīvojamās istabas daudzdzīvokļu mājās – citiem vārdiem sakot, iederēsies it visur, kur skābekļa nekad nav par daudz. Augs mēdz būt ne tikai zaļā krāsā ar baltu ornamentējumu; raksti var būt arī sārti, rozīgi un pat koši sarkani (krāsainās aglonēmas).
Telpās aglonēmas zied reti – var uzziedēt pēc karstas un saulainas vasaras, taču to ziedi netiek uzskatīti par īpaši augstvērtīgiem – ziedpumpurus parasti izgriež, lai tie nekavētu lapu attīstību un augšanu. Ja tomēr kallām līdzīgais zieds izziedējis, tajā nogatavosies nelieli rubīnsarkani dekoratīvi auglīši – tie ir indīgi, tāpat kā aglonēmu šūnsula.
IZCELSME: Dienvidaustrumāzija, Malaizija, Filipīnas.
IZMĒRS: Ne pārāk liels augs – līdz 50-60 cm augsts. Gada laikā tam izaug 5-6 lapas.
TEMPERATŪRA: Optimālā temperatūra augu attīstībai ir ap +19°C. Vasarā piemērota temperatūra ap +23°C, ziemā, ja augs netiek laistīts var izturēt temperatūru līdz +10°C, tomēr vēlams temperatūru nenolaist zemāku par +15°C. Zemā temperatūrā auga lapas var sarullēties, kļūt bālas, zaudējot krāsu vai ornamentu.
VIDE: Tām piemērotas siltas, gaišas telpas. Augam nepatīk pārlieku spilgta gaisma, tāpēc to vēlams novietot austrumu puses logu tuvumā, ļaujot to apspīdēt kliedētiem saules stariem. Augs var pielāgoties un atrasties arī daļēji noēnotās telpās. Nekādā gadījumā nedrīkst tās likt tiešos saules staros, jo tad lapas apdegs. Augi pacieš sausu gaisu, tomēr telpā ar pārlieku sausu gaisu lapas var sačervelēties vai brūnēt.
AUGSNE: Aglonēmas stāda auglīgā augsnē ar skābu vidi. Piemērota veikalos nopērkama augsne sīpolaugiem. Svarīgi, lai augsne ilgi saglabātu mitrumu, tomēr tai jābūt arī labi elpojošai, un, ja tā ir pārlieku blīva, ieteicams piejaukt smilti vai perlītu, kas sajaukta ar kūdru. Pašiem veidojot šādu maisījumu, ņemiet 1 daļu dārza zemes, 1 daļu rupjas smilts vai perlīta, un 2 daļas kūdras vai lapu zemes. Jauniem augiem labāk lietot 2 daļas lapu zemes, 1 daļu kūdras, smilts, velēnu zemes. Vecākiem augiem velēnu zemes īpatsvaru var palielināt. Piemērots būs arī kūdras substrāts. Stādīšanai vienmēr izvēlieties podu ar caurumiņu liekā ūdens novadei.
MĒSLOŠANA: Augšanas periodā ik pēc 10-15 dienām mēslojiet ar šķidro mēslojumu, paralēli mainot katrā mēslošanas reizē vai nu organisko vai minerālmēslojumu.
LAISTĪŠANA: No agra pavasara līdz vēlam rudenim tos regulāri laista, taču augs necieš pārlaistīšanu. Pirms katras laistīšanas augsne podā jāapžāvē. Ziemā laista retāk nekā reizi nedēļā un pavisam nedaudz, izmantojot siltu, mīkstu istabas temperatūras ūdeni (augiem nav izteikta miera perioda). Vasarā paralēli laistīšanai vismaz divas reizes nedēļā vai pat katru dienu nepieciešams rasināt auga lapas ar mīkstu ūdeni.
AUDZĒŠANAS SAREŽĢĪTĪBA: Viegli audzējams augs.
Tās var apdraudēt līklērces, laputes, baltiņi, tripsi. Jaunos augus pārstāda lielākos traukos katru pavasari, vecākus – reizi 2–3 gados. Pārstādīšanas laikā jārīkojas piesardzīgi, lai nesabojātu gaļīgās auga saknes.