Grozs
Apskatīt grozu
ANTŪRIJA
Anthurium
Antūrijas zieds daudziem atgādinās cūkausīti – līdzīgi kā šim Latvijas dabā sastopamajam augam, arī antūrijas zieds sastāv no vālītes, ko apvij izteiksmīga seglapa. Antūrija zied visu cauru gadu, un jo īpaši bagātīgi – vasarā. Tās ziedi mēdz būt uz aptuveni 20 cm gara ziedkāta un ir dažādās krāsās.
Antūrijas košais un izteiksmīgais sirdsveida zieds simbolizē viesmīlību, rosina laimes un pārpilnības sajūtu – varbūt tieši tāpēc tā var būt lieliska dāvana dodoties ciemos. Turklāt antūrija ir viens no labākajiem istabas augiem – gaisa attīrītājiem. Tās lielās, tumšzaļās lapas attīra gaisu no amonjaka, formaldehīda, ksilēna u.c. ķīmisku vielu daļiņām – tāpēc jo īpaši vērtīgi to būtu novietot birojos netālu no printeriem, skeneriem, vai vietās, kur tiek izmantotas līmes.
Tomēr antūrija ir arī indīgs augs. Tās šūnsula satur kalcija oksalātu, kas, saskarē ar ādu vai norijot, var kairināt ādu un izsaukt gremošanas orgānu traucējumus, smagākos gadījumos – pat izraisīt elpošanas traucējumus un rīkles pampšanu.
IZCELSME: Centrālamerika un Dienvidamerika, no Meksikas ziemeļu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, Karību jūras salu tropiskie meži.
IZMĒRS: Lēni augošs augs. Dzīves laikā izaug 50-70 cm augstas.
TEMPERATŪRA: Karstumu mīlošs augs. Vasarā: +20…+25°C, ziemā – ne zemāka par +15…+16°C, pretējā gadījumā lapas sāk atmirt. Ap divus mēnešus ilgs miera periods, kad antūriju var novietot telpā, kurā temperatūra nepārsniedz +15…+16°C, veicina ziedu veidošanos.
VIDE: Augs mīl mitru vidi. Ja telpā ir sauss gaiss, obligāti novietojiet puķupodu uz ūdenī ievietotiem oļiem. Vasarā augam piemērota kliedēta saulesgaisma. Vispiemērotākā atrašanās vieta augam būtu pie ziemeļu, rietumu un austrumu puses logiem. Vasarā augu vēlams iznest ārā, ēnā. Ja augam trūks gaismas, tas neziedēs.
Antūriju vēlams stādīt šaurā podā – tad augam mazāk spēka jāpatērē sakņu audzēšanai, un visu enerģiju var ieguldīt ziedos un lapās. Attiecībā uz poda dziļumu viedokļi ir dažādi – vieni ieteiks stādīt dziļā podā, citi – nestādīt dziļāk par 5 cm, lai samazinātu iespēju attīstīties sakņu puvei. Puķupoda apakšā noteikti nepieciešams atrasties caurumiņam liekā ūdens novadei.
AUGSNE: Antūrijām piemērota labi drenējoša augsne, kuru varat pagatavot arī paši, ņemot 3 daļas kūdras, 1 daļu sagrieztu sfagnu sūnu, 1 daļu grants un nedaudz organiskas augsnes. Varat pievienot priežu skujas. Varat izmantot arī veikalos nopērkamo augsni orhidejām.
MĒSLOŠANA: Augšanas sezonā, sākot no maija, ik pēc divām līdz trim nedēļām mēslojiet ar šķidro mēslojumu.
LAISTĪŠANA: Vasarā laistiet divas reizes nedēļā, pielūkojot, lai zeme visu laiku būtu mitra, bet ne slapja, un starp laistīšanas reizēm augsnes virskārtai būtu jābūt nedaudz apžuvušai. Ziemā – vēlams joprojām aplaistīt reizi nedēļā ar mīkstu ūdeni, tomēr jāseko līdzi augsnes virskārtas žūšanas ilgumam, nepieļaujot pārlaistīšanu.
Vasarā rasiniet ar mīkstu ūdeni vismaz reizi dienā, taču neļaujiet ūdenim nonākt uz ziediem.
AUDZĒŠANAS SAREŽĢĪTĪBA: Istabas apstākļos visnotaļ sarežģīti uzturams augs, taču pareizi kopjot, antūrijas var dzīvot ilgus gadus.
Ja ir pārmērīgi daudz gaismas, lapas sarullēsies. Uz ziediem nokļuvis ūdens var izraisīt melnu plankumu parādīšanos. Pārmērīgs mitrums var novest pie stublāju bojāšanās, sēnīšu infekcijas parādīšanās un tumšiem plankumiem uz lapām. Sausā gaisā lapas mēdz izžūt un kļūt plānākas. Ja trūks gaismas vai barības vielu, lapas kļūs sausas un neveidosies jauni ziedkāti.
Augu var apsēst tīklērces, laputis, bruņutis un sakņu nematodes. Laiku pa laikam, vidēji ik pēc 3-4 gadiem antūriju nepieciešams pārstādīt – arī tad, ja puķupods antūrijai ir par mazu, augs kūtrāk ziedēs vai neziedēs nemaz.