Kalanhoja p10 (Kalanchoe)

KALANHOJA (ZIEDOŠĀ)
Kalanchoe blossfeldiana
Kalanhojas ir vienas no visbiežāk komerciāli audzētajiem sukulentiem, un to ir arī samērā viegli pavairot – no spraudeņa vienas sezonas laikā iespējams izaudzēt ziedošu kalanhoju. Kalanhojas ir koši zaļām lapām, un ir ar istabas augam netipiski ilgu ziedēšanas laiku.
Kalanhojas zied gada tumšajā laikā no novembra līdz martam ar maziem zvanveida ziediņiem dažādās krāsās. Ziediņi bieži apvienoti lielākās čemurveida ziedkopās. Kalanhojas ir daudzgadīgi augi, tomēr ne vienmēr izdodas panākt to atkārtotu ziedēšanu. Augam nepieciešams dot laiku, lai tas atjaunotos un atgūtu spēkus jaunai sezonai.
Kalanhojas ir viegli toksiskas mājdzīvniekiem.

IZCELSME: No Arābijas pussalas līdz Dienvidāfrikai, Madagaskara.

IZMĒRS: 30-45 cm augsta un 10-50 cm plata.

TEMPERATŪRA: Vasarā – līdz +27°C, ziemā vēlams lai telpa būtu ne siltāka par +15°C, noteikti pārvietojiet augu prom no radiatoriem. Salnas bojās auga lapas, taču, ja augs tiks turēts pārāk augstā temperatūrā rudenī un ziemā, augam neveidosies ziedpumpuri.
VIDE: Kalanhojai vispiemērotākā būs atrašanās ļoti gaišās telpās. Vēlams, lai telpā, kurā audzējat kalanhoju būtu samērā sauss. Ziedošajai kalanhojai patiks spoža saules gaisma, tāpēc ziemā droši novietojiet to pie dienvidu vai dienvidaustrumu puses logiem. Vasarā tai būs nepieciešams patverties no karstajiem saules stariem, citādi lapas kļūs sarkanas un parādies apdegumi. Lai augam būtu vairāk ziedu, jau no augusta var ierobežot laiku, kurā augam pieejama gaisma līdz 9 stundām dienā; pārējā laikā vēlams augu apklāt. Vasarā iespējams audzēt uz balkona vai terases.

AUGSNE: Piemērota veikalos nopērkamā augsne sukulentiem, kurai nedaudz piejaukta smilts. Arī paši varat pagatavot augsni – ņemiet trīs daļas rupju smilti vai perlītu, divas daļas velēnu zemes, divas daļas humusa (lapu zemes), divas daļas kūdras. Galvenais, lai augsne nav smagnēja, un nodrošina labu drenāžu.

MĒSLOŠANA: Augu nepieciešams barot vien reizi vai divas gadā – agri pavasarī vai vēlu rudenī. Ziedēšanas un miera periodā (pēc noziedēšanas) mēslošana nav nepieciešama. Atkārtotu ziedēšanu var veicināt fosforu pastiprināti saturošs mēslojums.

LAISTĪŠANA: Augsnes augšējam slānim starp laistīšanas reizēm vasarā vajadzētu labi izžūt. Laistiet apmēram ik pēc 5-10 dienām, no novembra līdz februārim – 1-2 reizes mēnesī ar mīkstu ūdeni. Miera periodā nelaistiet šo augu – tā palielināsiet iespēju, ka tas uzziedēs atkārtoti (jau apmēram pēc mēneša var sākt veidoties jauni ziedpumpuri). Liekais ūdens no trauka zem puķupoda jāiztukšo.
Vasarā varat augu rasināt ar mīkstu ūdeni. Rasināt nevajadzētu vien tādas kalanhojas sugas, kuru lapas klāj samtam līdzīgi matiņi – rasinot šo augu lapiņas var veidoties to puve.

AUDZĒŠANAS SAREŽĢĪTĪBA: Viegli kopjams augs. Lai atkārtoti uzziedētu, nepieciešams miera periods vēsumā, pēc kura augu atkal novieto spožā saules gaismā. Pēc noziedēšanas nepieciešams nokniebt novītušās ziedkopas, lai stimulētu jaunu ziedkopu veidošanos. Jaunos dzinumus vēlams īsināt, veidojot formu. Ziedošo kalanhoju var apsēst miltrasa, kā arī pārlaistot iespējama sakņu puve. Uzmaniet savu kalanhoju, lai to neapsēstu māņbruņutis, tīklērces un bruņutis.
Ja zemāk esošās lapas sāk dzeltēt un nokrīt, vairumā gadījumu tas piederas pie normāla augšanas un novecošanas procesa šim augam, taču tas var norādīt arī uz nepietiekamu mitrumu. Ja augs ir košs un kupls, taču nezied, iespējams tas ir pārliekas mēslošanas rezultāts. Ja jaunās lapiņas pēc ziedēšanas veidojas pavisam maziņas, iespējams, pienācis laiks kalanhoju pārstādīt lielākā podā.