JAPĀNAS KĻAVA
Vēdekļa kļava / Acer palmatum

Japānas kļava ir vienas no skaistākajiem kokiem, kādu stādīt dārzā. Tā ir kļavu dzimtas koks ar kuplu vainagu. Koka lapas ir kailas, piecstarainas, retāk ar trīs līdz pat deviņiem stariem, ar dzīslojumu kā izstieptai plaukstai. Tā savu latīnisko nosaukumu guvusi tieši šī iemesla dēļ, un japāņu valodā vārds momiji, kā tiek saukts šis koks, nozīmē ‘bērna plauksta’. Ne velti – Japānas kļavas lapas ir mazākas nekā parastajām kļavām.
Ārkārtīgi dekoratīvs koks, īpaši ziedēšanas laikā un vēlā rudenī, kad lapas krāsojas zeltainos un sārtos toņos. Gadsimtiem ilgi Japānas iedzīvotāji dodas uz apvidiem, kur iespējams vērot kļavu sārtošanos rudenī – momiji-gari jeb ‘sārto lapu medības’ tiek uzskatītas pat par īpaši pacilājošu garīgu pieredzi.
Japānas kļava zied aprīļa beigās un maijā pirms lapu plaukšanas. Tās ziedi ir zaļgandzelteni, kārtoti blīvās vairogveida ziedkopās uz sānzariem. Koks labi jūtas gan tiešos saules staros, gan daļējā ēnā – arī dabā šis koks parasti aug mežmalās, lielāku koku paēnā, tādēļ daudz labāk nekā lielākā daļa lapu koku panes ēnu.
Izcelsme: Kalnaini apvidi Japānā, Korejā, kā arī Mongolijā un Krievijā.

IZMĒRS: Daži koki izaugot sasniedz pat 6 metru augstumu, citi – paliek krūmi, tikai pēc daudziem gadiem sasniedzot pusotra līdz divu metru augstumu. Parasti veido vairākus stumbrus, pretstatā vienam centrālam stumbram. Kļavai augot, jāveic apgriešana; tas jādara rudenī vai ziemā, kad nav sniega, vai arī pēc lapu saplaukšanas, jo kļavas pavasarī sulo.

TEMPERATŪRA: Dārzā izstādītas kļavas ziemā var izturēt temperatūras pazemināšanos līdz –28°C, taču jāraugās, lai tā neatrastos neaizsargāta, vēja ceļā. Puķupodā audzētas kļavas, ja nav iespējams tās novietot iekštelpās, var izturēt temperatūras pazemināšanos līdz –10°C, pie zemākas temperatūras nosals to saknes. Jebkurā gadījumā, vēlams nomulčēt augsnes virskārtu pie stumbra, virs saknēm.
VIDE: Vislabāk šie koki panes mitru un relatīvi vēsu klimatu, pārāk liels karstums un sausums tiem nepatīk. Japānas kļavas labi jūtas gan tiešos saules staros, gan daļējā ēnā, izvairoties no atrašanās caurvējā – vējainā apvidū augs nesasniegs pilnu augstumu.

AUGSNE: Japānas kļavas dod priekšroku labi drenējošai, mēreni skābai augsnei ar vidēju vai pat zemu pH līmeni. Ja dzīvojat apvidū, kur ir karstas vasaras, ap koka saknēm uzberiet biezu slāni organiskas izcelsmes mulčas, lai pasargātu augsni no izžūšanas.

MĒSLOŠANA: Jāmēslo apdomīgi, izvairoties no pārmēslošanas. Ieteicams ik gadu uzlikt kompostu.

LAISTĪŠANA: Pēc stādīšanas jāseko, lai koks saņem pietiekami daudz mitruma, nepieciešama regulāra laistīšana ar mērenu daudzumu ūdens. Puķupodā augošos kokus var padzirdīt, laistot ik nedēļas, vai arī liekot atdzerties traukā ar ūdeni ik pēc divām trim nedēļām.

AUDZĒŠANAS SAREŽĢĪTĪBA: Kļava ir viegli kopjama. Intensīvāka kļavas kopšana nepieciešama pirmajos divos gados pēc iedēstīšanas, pēc tam tā ir minimāla.