LAVANDA
Lavandula angustifolia
Saki „lavanda”, domā – „miers”, domā „miers” – meklē lavandu! Tik ļoti lavanda iemājojusi mūsu apziņā kā aromāts – miera nesējs, mierīgas mājas sajūtas radītājs! Lavandas ēteriskā eļļa visdrīzāk būs sastopama ikviena, pat iesācēja ēterisko eļļu pasaulē, aptieciņā – jā, jā, tieši aptieciņā, jo kurš gan to nepazīst kā maigo brūču un apdegušas ādas dziedinātāju?
Vēl pirms gadiem piecpadsmit, domājot par lavandu visdrīzāk prātā atausa ainas ar Francijas augstkalnu reģionos pletušamies violetajiem lavandas laukiem – tas joprojām šķiet eksotiski. Tomēr pēdējā desmitgadē arvien biežāk manām, ka lavandas audzēšana arī Latvijas klimatiskajos apstākļos ir pavisam iespējama. Ievērojot vides prasības, kas var radīt lavandām patīkamu un piemērotu vidi, arī mūsu klimatiksajā reģionā tās iespējams audzēt, un pareizi kopjot, šis daudzgadīgais augs te ne tikai pārziemos, bet trešajā līdz piektajā dzīves gadā sniegs bagātīgu smaržīgu ziedu ražu, izkrāšņojot dārzu vai lauku un pievilinot bites un taureņus.

Pasaulē zināmas 39 lavandas sugas un ap 450 šķirņu, starp tām – šaurlapu un platlapu lavanda, robainā lavanda, angļu (Lavandula angustifolia), franču (Lavandula dentata), spāņu (Lavandula stoechas), portugāļu (Lavandula pedunculata, Lavandula latifolia) un Ēģiptes (Lavandula multifida) lavanda, kā arī lavandīns (lavandas sugu Lavandula x intermedia hibrīds, kas iegūts krustojot L. angustifolia un L. latifolia jeb šaurlapu un platlapu lavandu).

Tā dēvēto īsto jeb angļu lavandu – L. angustifolia – visbiežāk audzē, lai no tās iegūtu vērtīgo lavandas ēterisko eļļu. Arī no lavandīna iegūst ēterisko eļļu, taču tā ne tuvu nav tik augstvertīga.
Lavanda tāpat kā timiāns un rozmarīns ir garšaugs, un tās lapas, ziedus un ziedlapas var pievienot salātiem, zupām, desertiem, dekorēt tortes, pievienot dzērieniem, piešķirt aromātu sālim vai cukuram – tā ir ļoti iecienīta garšviela kā saldēdienos, tā arī sātīgu sāļo ēdienu receptēs. Savas izteiktās, viegli rūgtenās garšas dēļ, to pievienot nepieciešams pavisam nedaudz. Lavandu var izmantot arī kā ārstniecības augu – lavandas tēja mazinās trauksmi un palīdzēs iemigt.

Mērenajos platuma grādos varat izvēlēties tādas lavandas šķirnes kā „Phenomenal” dobes tālākajā plānā, L, angustifolia „Munstead”, L. angustifolia „Superblue” – vidū, un L. angustifolia „Hidcote” (nejaukt ar Hidcote Giant, kas ir lavandīns) – priekšplānā, tādējādi maksimāli izmantojot dažādā augstumā augošu lavandas šķirņu priekšrocības.

IZCELSME: Dienvidāfrika, Vidusjūras baseina reģions – Eiropas dienvidi, Ziemeļāfrika, Kanāriju salas, Dienvidrietumāzija, Indija.

IZMĒRS: 50-65 cm augsts cers ieskaitot ziedkopas, tāpēc ārpus ziedēšanas perioda lavandas pudurītis var būt vien 30 cm augsts.

TEMPERATŪRA: Augs radis baudīt temperatūru +18…+30°C robežās, taču tas spēs dzīvot arī nedaudz zemākā temperatūrā. Izvēloties audzēt lavandu, vēlams izvēlēties attiecīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotas šķirnes.

VIDE: No valdošiem vējiem aizsargāta saulaina vieta, var būt uzkalna nogāzē. Lavandai dienā nepieciešams vismaz 6-8 stundas atrasties tiešos saules staros. Dod priekšroku siltam un mēreni sausam klimatam, maigām ziemām un siltām vasarām, un tai nepavisam nepatīk kailsals un mitrums. Ziemā nepieciešams apsegt, vai arī – izvēlēties lavandu audzēt konteinerpodos, kurus tumšajos un drēgnajos gada mēnešos novieto iekštelpās.

AUGSNE: Mēreni sausa, irdena, smilšaina, trūdvielām nabadzīga augsne ar vāji skābu pH līmeni no pH 5,5līdz 8 (ideāli – pH 6,8 – 7,5). Viegla, smilšaina, ļoti labi drenējoša augsne ar pH ap 7 mēdz veicināt bagātīgu ziedkopu veidošanos.

MĒSLOŠANA: Par lavandu mēdz sacīt, ka tā nav īpaši prasīga pret augsni, kurā tā iestādīta un mēdz labi augt arī neauglīgā augsnē, kas daudziem citiem augiem nebūtu piemērota. Vecā kaluma lavandu lauku īpašnieki pat teiktu, ka lavanda ir viens no retajiem augiem, kuram mēslošana nav nepieciešama. Protams, ka komerciāli audzējot lavandu, nepieciešams domāt par to, kā uzlabot ražu un zemi tādēļ mēslot un bagātināt ar nepieciešamajām barības vielām. Tomēr bez sākotnējas augsnes analīzes nevar dot vispārējus mēslošanas norādījumus. Parasti lavandai nepieciešams vairāk slāpekļa, nekā fosfora vai kālija – tā lavanda var būt ražīga daudzus gadus. Pārāk liela slāpekļa dzaudzuma ietekmē veidosies kupli ceri ar spēcīgiem kātiem un lapām, taču ziedu būs maz. Arī audzējot lavandu ēteriskās eļļas ieguvei, ar slāpekļa mēslojumu aizrauties nevajadzētu, jo tas negatīvi ietekmēs ēteriskās eļļas kvalitāti. Mēslot var tūlīt pēc ražas ievākšanas un cera apgriešanas. Organiskas lavandas audzēšanā bieži tiek izmantoti lēni sadalošies organiskie mēslojumi, kā arī labi sadalījušies kūtsmēsli.

LAISTĪŠANA: Radušām pie silta un sausa klimata, lavandām nepatiks pārāk bieža laistīšana vai pastāvīgs mitrums. Laistīt vairāk nepieciešams jaunos lavandas stādus, lai tām labāk attīstītos sakņu sistēma. Neraugoties uz to vai lavandu audzējat zem klajas debess dobē, uz lauka, vai iekštelpās, starp laistīšanas reizēm ļaujiet augsnei izžūt. Augsts mitruma līmenis veicinās sēnišinfekciju attīstību uz auga saknēm.

AUDZĒŠANAS SAREŽĢĪTĪBA: Mērenajās klimatiskajās zonās lavandas var izrādīties visnotaļ sarežģīti iekopjams augs, taču, kad tas ieaudzies, īpašas rūpes par sevi neprasa. Pieredzējušiem dārzkopjiem lavandas audzēšana nesagādās īpašas grūtības, galvenais – izvēlēties atbilstošu šķirni un rūpēties par to, lai augam būtu nodrošināta labi drenējoša augsne, un pieejams iespējami daudz saulesgaismas. Vasaras beigās vēlama izziedējušo ziedkopu nogriešana, jo tas liks lavandām kuplot un ziedēt koši violetiem ziediem arī nākamajā gadā.