Zāmija p21/100 (Zamioculcas)

ZĀMIJA

Zamioculcas zamiifolia

Ja jums kādreiz gadījies lielveikalā vai birojā prātot, vai puķupodos esošie augi ar vaskoti koši tumšzaļām lapām ir īsti, un pat pēc pārbaudes ar taustes testu tā arī neigūt īstu skaidrību – augs ir īsts vai mākslīgs – gan vienā, gan otrā gadījumā, iespējams, ka šī mīklainā augu pasaules būtne ir zāmija. Zāmijas stingro, košzaļo, gaļīgo lapu vēdekļi kā zižļi graciozi stiepjas augšup no sīpolveida pamatnes, atgādinot kompozīcijā izkārtotas kuplas putna spalvas. Viss auga virszemes apjoms spīd kā ievaskots, kā dēļ tas bieži vien izskatās kā dekoratīva telpauga butaforija. Tas, ka zāmijas bieži izskatās kā mākslīgi augi šoreiz tām tiešām ir domāts kā kompliments – to lapas teju vienmēr ir nevainojami sulīgi zaļas, ka varētu šķist – tās cauru diennakti aprūpē un uzmana talantīgs dārzkopis. Patiesībā, lai zāmija izskatītos veselīga un labi aprūpēta, nemaz nav jāiegulda daudz pūļu. Un varbūt tieši tādēļ zāmijas kļuvušas tik populāras.

Zāmija ir daudzgadīgs lakstaugs, kam raksturīgas biezas, ovālas, vaskotas lapas (7-12 cm), kas kārtotas pamīšus uz garāka kāta. Lapu krāsa parasti ir tumši zaļa, taču sugas ietvaros atkarībā no šķirnes var arī mazliet atšķirties. Visbiežāk zāmijas iegādājas un audzē tieši sulīgi zaļo lapu un nelielo kopšanas prasību dēļ. Siltāka klimata zonās zāmijas var audzēt arī ārpus telpām cauru gadu, taču mērenajā klimatiskajā joslā tā ir audzējama kā telpaugs, āra saulītē pagozēties iznesot vien vasarā.

Zāmijas retumis mēdz arī uzziedēt – augs var izveidot krēmkrāsas ziedu līdzīgu kāds ir spatifīlām – ziedlapā ievīstītu vālīti uz garāka ziedkāta. Ziediņš ir neliels un parasti paslēpies zem lapu apjoma.

Zāmijas lieliski attīra gaisu iekštelpās, attīrot to no tādiem gaisā esošiem toksīniem kā ksilēns, toluēns un benzēns. Taču arī pati zāmija ir toksiska (visas auga daļas), ja tiek apēsta vai tās šūnsula nonāk saskarē ar ādu, gļotādu vai nokļūst acīs. Tāpēc zāmiju nav ieteicams izvēlēties audzēt mājās, kur aug arī mazi bērni vai ir mājdzīvnieki, bet tā būs piemērota birojiem, veikaliem, ražošanas telpām. Auga toksisko un kairinošo īpašību dēļ, to apstrādājot, ieteicams valkāt aizsargcimdus.

IZCELSME: Austrumāfrikas piekraste.

IZMĒRS: Zāmijas parasti ir 60 – 90 cm augsti telpaugi.

TEMPERATŪRA: Iekštelpās audzējot, zāmija labi jutīsies +15…+24°C temperatūrā. Vasarā puķupodus ar zāmijām varat iznest ārpus telpām, taču līdzko termometra stabiņš draud noslīdēt zem +10°C atzīmes, nesiet to atpakaļ iekštelpās.

VIDE: Zāmijas vislabāk aug mēreni gaišās telpās, ārpus atrašanās tiešos sausles staros, un pat neiebildīs pret īpaši mazu daudzumu gaismas. Varat savu zāmiju novietot uz palodzes pie ziemeļu vai ziemeļaustrumu puses logiem, taču nekādā gadījumā pie dienvidu vai rietumu puses logiem, jo karstā dienas vidus un pēcpusdienas saulē apdegs auga lapas. Taču arī logu neesamība telpā, kurā atrodas zāmija nebūs problēma, ja vien dienas laikā augam pieejams mākslīgais apgaismojums no fluoriscējošajām lampām. Šī iemesla dēļ zāmijas ir ideāls augs biroja telpām, kurās nav logu, vai vannasistabām, kurās augam būs pieejams vien mākslīgais apgaismojums nelielu brīdi visas dienas laikā. Augam piemērots vidējs gaisa mitrums telpā, taču nav vēlama atrašanās gaisa kondicionieru tuvumā, kā arī pie radiatoriem un sildītājiem, kas gaisu padara sausu, kas savukārt var izraisīt lapu brūnēšanu.

AUGSNE: Izmantojiet labi drenējošu puķupodu zemi, kura piejaukts perlīts.

MĒSLOŠANA: Tā kā zāmijas savos sakneņos uzglabā lielu daudzumu barības vielu, augam nav nepieciešama bieža mēslošana. Pavasarī un vasarā aptuveni reizi mēnesī pabarojiet to, izmantojot istabas augu universālo mēslojumu, atšķaidot to uz pusi no ieteicamās devas. Ziemā papildu mēslojums augam nav vēlams.

LAISTĪŠANA: Auga sakneņi uzglabā ūdeni, līdz ar to nav nepieciešams augu laistīt bieži. Patiesībā, viens no retajiem veidiem, kā zāmijai nodarīt pāri, ir to pārlaistot. Aktīvajā augšanas sezonā (no pavasara līdz rudens sākumam) augu nepieciešams apliet vien reizi divās nedēļās, kad augses virskārta ir izžuvusi ap 2-3 cm dziļumā. Ziemas mēnešos vai arī – ja augam pieejams maz gaismas, laistiet vēl retāk.

AUDZĒŠANAS SAREŽĢĪTĪBA: Ja nu ir kāds augs, kas piemērots pat pašiem slinkākajiem un aizmāršīgākajiem no visiem telpaugu īpašniekiem, tad tā noteikti varētu būt zāmija. Zāmija ir teju neiznīcināms telpaugs, kas pat zema apgaismojuma apstākļos var paciest mēnešiem ilgu nelikšanos par sevi ne zinis un joprojām izskatīties nevainojami.

Lai auga lapas saglabātu spīdumu, laiku pa laikam notīriet no tām putekļus, izmantojot mitru lupatiņu. Putekļu uzkrāšanos var mazināt, lapas laiku pa laikam rasinot ar mīkstu ūdeni. Putekļu notraukšana palīdzēs uzturēt augu veselīgu, jo tādējādi tas ar lapām varēs uzņemt vairāk saulesgaismas, kas īpaši būtiski, ja audzējat to mazas gaismas apstākļos.

Tā kā zāmijas aug samērā lēni, turklāt neiebilst arī augt visai lielā saspiestībā, tām nav nepieciešama bieža pārstādīšana. Ja vēlaties, lai augs saglabā aptuveni vienādu izmēru un nekļūst pārāk liels, pārstādiet to aptuveni ik pēc diviem gadiem vienā un tajā pašā puķupodā, vien nomainot augsni un nogriežot pāraugušās saknes un lapu kātus. Ja vēlaties lielāku augu, pārstādiet to puķupodā, kura diametrs ir par 3-5 cm lielāks nekā pašreizējais podiņš – tā kā zāmijas saknenis aug, izplešoties uz sāniem, auga izmēru var kontrolēt, izvēloties vēlamā izmēra puķupodu. Zāmiju var viegli pavairot, izaudzējot saknītes atdalītai auga lapai.

Lapu apgriešana atšķirībā no citiem istabaugiem, neveicinās zāmijas kuplošanu, tomēr reizēm var būt nepieciešams uzlabot auga izskatu, veidojot tā formu un atbrīvojot no nodzeltējušām vai bojātām lapām. Ja jūsu zāmija šķiet pāraugusi, varat regulēt tās izmēru, ar asu nazi vai dārza šķērēm nogriežot atsevišķus lapu kātus pie pašas pamatnes, un atcerieties – vienmēr dariet to, izmantojot aizsargcimdus, lai izvairītos no zāmijas šūnsulas nonākšanas saskarē ar ādu.