Chrysanthemum p23 ar Poinsetiju vidū
KRIZANTĒMA Chrysanthemum Tā vien šķiet, ka, gaisam kļūstot rudenīgi dzestram, dārzos un piemājas dobēs iezaigojas sarkanas, dzeltenas, oranžas un violetas lampiņas – krizantēmas ir neaizvietojamas rudens dārzos, teju kā rudens ražas svētku simbols dārzā un pavisam noteikti – populārākais zieds novembra mēnesī. Krizantēmas, pie mums sauktas arī par Mārtiņrozēm, savu uzvaras un slavas gājienu pieredzējušas 17. gs. Japānā, kad tām selekcionētas neskaitāmi daudz šķirņu dažnedažādās krāsu un arī zieda formu variācijās. Vislielāko daudzveidību šo ziedu piedāvājumā joprojām demonstrē Ķīna, Japāna un citās austrumāzijas valstis, kur šim ziedam ir liela kultūrvēsturiska un simboliska nozīme – krizantēma ir viena no konfūcismā zināmajiem „Četriem augstdzimušajiem”, līdzās plūmju ziediem, bambusam un orhidejai. Krizantēmas zieds ir arī Japānas karaļnama zīmogā, savukārt pati monarhu institūcija tiek dēvēta par Krizantēmu troni. Savu vārdu zieds gan aizguvis no Senās Grieķijas un nozīmē ‘zelta zieds’. Eiropas kultūrā (Francijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Polijā, Ungārijā, Horvātijā) savukārt aizvēries krizantēmas zieds (šķirnes, kurām ziedlapiņas vērstas virzienā uz augšu un sakļaujoties nosedz vidiņu) simbolizē nāvi un tiek izmantots bērēs, uz kapenēm un kapu kopām – citām šķirnēm šādas nozīmes neesot. Viktorijas laikmeta ziedu valodā krizantēmām piedēvētas vairākas nozīmes – Ķīnas krizantēmas vēstījušas prieku, sarkanās krizantēmas nozīmejušas – „es mīlu!” un dzeltenās krizantēmas liecinājušas par noraidītu mīlestību. Krizantēmas ir daudzgadīgs lakstaugs, bieži – neliels krūms. Ziedi var būt izkārtoti pa vienam vai vairākiem uz viena ziedkāta. Krizantēmu ziedi pamatā ir dzeltenā, baltā vai sarkanā krāsā ar dzeltenu vidiņu, taču tām ir selekcionētas neskaitāmas krāsu variācijas un arī zieda izmērs var būtiski atšķirties. Lielākie zināmie krizantēmu ziedi ir pat 20 cm diametrā – tieši šādas krizantēmas to kultivēšanas epicentrā, Ķīnā, iezīmēja populārāko tendenci zieda selekcionēšanā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Ziedu formas variācijas sastopamas no vienkāršas margrietiņai līdzīgas ziedkopas, gan dekoratīvas kā lielas, apjomīgas bumbas vai mazas podziņas. Parasti krizantēmas ziedēt sāk agri rudenī, lai arī ir šķirnes, kas ziedēšanu sāk jau vasaras vidū. Krizantēmas iedala divās grupās – audzēšanai dārzā piemērotas un dekoratīvas izstāžu krizantēmas, kas tiek audzētas īpašos apstākļos un parasti ir sastopamas selekcionāru kolekcijās; otrajām nepieciešama pārziemošana sausā, vēsā vietā, ar papildu apgaismojumu. Audzēšanai dārzā piemērotās parasti spēj izdzīvot arī mēreno platuma grādu ziemas, pacieš lietu un vēju, un spēj patstāvīgi ražot ziedēt spējīgus ziedkātus. Āzijas virtuvē iespējams nobaudīt arī krizantēmu tēju, krizantēmas lapas tiek termiski apstrādātas un pasniegtas kā ēdamo zaļumu piedeva ēdienam, nobaudīt rīsu vīnu ar krizantēmu ziediem, vai sušimi, kas pasniegts ar maziem krizantēmu ziediņiem. No ‘chrysanthemum cinerariaefolium’ šķirnes krizantēmām iegūst arī nozīmīgu augu izcelsmes insekticīdu – piretrīnu, sauktu arī par persiešu pulveri. Krizantēmu ziedus izkaltē un samaļ pulverī, kas satur aktīvo vielu piretrīnu, kas tiek pievienots ūdenim vai eļļai, lai apstrādātu augus. Piretrīns paralizē insektu nervu sistēmu un mazās devās vienkārši atbaida insektus. Lai arī piretrīns ir kaitīgs zivīm, tas nodara mazāku kaitējumu zīdītājiem un putniem, nekā daudzi sintētiskie insekticīdi. Arī pašas krizantēmas tik tiešām atbaida dažus kukaiņus – ērces, odus, blusas, skudras, tomēr daudzi citi kaitēkļi iecienījuši un mēdz iemājot krizantēmu lapās. IZCELSME: Austrumāzija – Japāna, Ķīna, Koreja, Eiropas ziemeļaustrumu daļa. IZMĒRS: 10 cm – 1,5 m. TEMPERATŪRA: Ideāla temperatūra krizantēmām ir +21...+23°C, taču var izturēt temperatūru no -6°C sala līdz pat +37°C lielai svelmei. Naktī vēlama temperatūra ap +15°C. No temperatūras pazemināšanās atkarīgs, cik drīz krizantēmas sāks ziedēt; siltumnīcās audzētām krizantēmām mainot temperatūru iespējams vai nu paātrināt vai atlikt uz vēlāku krizantēmu ziedēšanu. VIDE: Saulaina vieta, kur krizantēmu krūmi ir pasargāti no vēja un caurvēja. AUGSNE: Krizantēmas labi aug mitrā, labi drenējošā augsnē, kam pievienotas komposts vai labi sadalījušies kūtsmēsli. Lai palīdzētu krizantēmām pārziemot, vēlams ap tām likt ap 10 cm biezu mulčas slāni, kas var palīdzēt uzturēt vienmērīgu temperatūru pie saknēm. MĒSLOŠANA: Tā kā krizantēmas visintensīvāk aug pavasarī un vasarā, tad arī nepieciešams domāt par tām atbilstošu barību, kas ļautu iegūt vairāk ziedu rudenī. Izvēlieties ūdenī šķīstošu mēslojumu, ar ko augus pabarot reizi mēnesī no agra pavasara līdz jūlijam. Rudenī iestādītas krizantēmas jāmēslo nākamajā pavasarī – mēslošana rudenī patiesībā var samazināt krizantēmu citkārt visnotaļ lielo noturību un spēju izdzīvot aukstās ziemās. LAISTĪŠANA: Krizantēmām nepieciešams vienmērīgs ūdens daudzums, tāpēc tās jālaista vienlīdz bieži pavasarī, vasarā un rudenī. No pirmajām salnām līdz brīdim, kad pavasara saule sasildījusi zemi, laistīšanu nepieciešams pārtraukt. Laistīt vēlams no rīta, samitrinot augsni 15-20 cm dziļumā. Ūdeni vēlams liet tieši pie auga saknēm, nelejot ūdeni uz lapām. AUDZĒŠANAS SAREŽĢĪTĪBA: Viegli audzējams un kopjams augs. Ar vienkāršiem kopšanas paņēmieniem varat iegūt skaistu, bagātīgi ziedošu rudens krizantēmu krūmu – lai zelta rudenī būtu vēl vairāk krāšņuma par sārtām un zeltainām koku lapām. Viena zieda krizantēmu ziedkātiem nokniebiet sānu ziedkātu dzinumus un pumpurus. Taču tieši tāpat jebkuram krizantēmu krūmam jauno dzinumu apgriešana palīdzēs augam dzīt vairāk atzaru, kļūt kuplākam, un veidot vairāk ziedu. Pavasarī, kad augs ir aptuveni 15 cm augsts, nokniebiet ap 2-3 cm no katra dzinuma. Atkārtojiet ik pēc 2-3 nedēļām, līdz iestājas vasara. Rudenī, auga ziedēšanas laikā, nokniebiet novītušos ziedus – tā krizantēmas ziedēs ilgāk. Kad ziemai iestājoties auga lapas un stiebri atmirst, nenogrieziet apvītušo ceru – pētījumi rāda, ka ļaujot tam dabīgi atmirt, nākamajā gadā krizantēmu krūms augs kuplāks un stiprāks. Pienākot pavasarim, attīrīsiet augu no vecajām lapām un kātiem.  
Preces numurs: 101619
Papildus informācija
Vienība: gab
Produkta apraksts
KRIZANTĒMA Chrysanthemum Tā vien šķiet, ka, gaisam kļūstot rudenīgi dzestram, dārzos un piemājas dobēs iezaigojas sarkanas, dzeltenas, oranžas un violetas lampiņas – krizantēmas ir neaizvietojamas rudens dārzos, teju kā rudens ražas svētku simbols dārzā un pavisam noteikti – populārākais zieds novembra mēnesī. Krizantēmas, pie mums sauktas arī par Mārtiņrozēm, savu uzvaras un slavas gājienu pieredzējušas 17. gs. Japānā, kad tām selekcionētas neskaitāmi daudz šķirņu dažnedažādās krāsu un arī zieda formu variācijās. Vislielāko daudzveidību šo ziedu piedāvājumā joprojām demonstrē Ķīna, Japāna un citās austrumāzijas valstis, kur šim ziedam ir liela kultūrvēsturiska un simboliska nozīme – krizantēma ir viena no konfūcismā zināmajiem „Četriem augstdzimušajiem”, līdzās plūmju ziediem, bambusam un orhidejai. Krizantēmas zieds ir arī Japānas karaļnama zīmogā, savukārt pati monarhu institūcija tiek dēvēta par Krizantēmu troni. Savu vārdu zieds gan aizguvis no Senās Grieķijas un nozīmē ‘zelta zieds’. Eiropas kultūrā (Francijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Polijā, Ungārijā, Horvātijā) savukārt aizvēries krizantēmas zieds (šķirnes, kurām ziedlapiņas vērstas virzienā uz augšu un sakļaujoties nosedz vidiņu) simbolizē nāvi un tiek izmantots bērēs, uz kapenēm un kapu kopām – citām šķirnēm šādas nozīmes neesot. Viktorijas laikmeta ziedu valodā krizantēmām piedēvētas vairākas nozīmes – Ķīnas krizantēmas vēstījušas prieku, sarkanās krizantēmas nozīmejušas – „es mīlu!” un dzeltenās krizantēmas liecinājušas par noraidītu mīlestību. Krizantēmas ir daudzgadīgs lakstaugs, bieži – neliels krūms. Ziedi var būt izkārtoti pa vienam vai vairākiem uz viena ziedkāta. Krizantēmu ziedi pamatā ir dzeltenā, baltā vai sarkanā krāsā ar dzeltenu vidiņu, taču tām ir selekcionētas neskaitāmas krāsu variācijas un arī zieda izmērs var būtiski atšķirties. Lielākie zināmie krizantēmu ziedi ir pat 20 cm diametrā – tieši šādas krizantēmas to kultivēšanas epicentrā, Ķīnā, iezīmēja populārāko tendenci zieda selekcionēšanā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Ziedu formas variācijas sastopamas no vienkāršas margrietiņai līdzīgas ziedkopas, gan dekoratīvas kā lielas, apjomīgas bumbas vai mazas podziņas. Parasti krizantēmas ziedēt sāk agri rudenī, lai arī ir šķirnes, kas ziedēšanu sāk jau vasaras vidū. Krizantēmas iedala divās grupās – audzēšanai dārzā piemērotas un dekoratīvas izstāžu krizantēmas, kas tiek audzētas īpašos apstākļos un parasti ir sastopamas selekcionāru kolekcijās; otrajām nepieciešama pārziemošana sausā, vēsā vietā, ar papildu apgaismojumu. Audzēšanai dārzā piemērotās parasti spēj izdzīvot arī mēreno platuma grādu ziemas, pacieš lietu un vēju, un spēj patstāvīgi ražot ziedēt spējīgus ziedkātus. Āzijas virtuvē iespējams nobaudīt arī krizantēmu tēju, krizantēmas lapas tiek termiski apstrādātas un pasniegtas kā ēdamo zaļumu piedeva ēdienam, nobaudīt rīsu vīnu ar krizantēmu ziediem, vai sušimi, kas pasniegts ar maziem krizantēmu ziediņiem. No ‘chrysanthemum cinerariaefolium’ šķirnes krizantēmām iegūst arī nozīmīgu augu izcelsmes insekticīdu – piretrīnu, sauktu arī par persiešu pulveri. Krizantēmu ziedus izkaltē un samaļ pulverī, kas satur aktīvo vielu piretrīnu, kas tiek pievienots ūdenim vai eļļai, lai apstrādātu augus. Piretrīns paralizē insektu nervu sistēmu un mazās devās vienkārši atbaida insektus. Lai arī piretrīns ir kaitīgs zivīm, tas nodara mazāku kaitējumu zīdītājiem un putniem, nekā daudzi sintētiskie insekticīdi. Arī pašas krizantēmas tik tiešām atbaida dažus kukaiņus – ērces, odus, blusas, skudras, tomēr daudzi citi kaitēkļi iecienījuši un mēdz iemājot krizantēmu lapās. IZCELSME: Austrumāzija – Japāna, Ķīna, Koreja, Eiropas ziemeļaustrumu daļa. IZMĒRS: 10 cm – 1,5 m. TEMPERATŪRA: Ideāla temperatūra krizantēmām ir +21...+23°C, taču var izturēt temperatūru no -6°C sala līdz pat +37°C lielai svelmei. Naktī vēlama temperatūra ap +15°C. No temperatūras pazemināšanās atkarīgs, cik drīz krizantēmas sāks ziedēt; siltumnīcās audzētām krizantēmām mainot temperatūru iespējams vai nu paātrināt vai atlikt uz vēlāku krizantēmu ziedēšanu. VIDE: Saulaina vieta, kur krizantēmu krūmi ir pasargāti no vēja un caurvēja. AUGSNE: Krizantēmas labi aug mitrā, labi drenējošā augsnē, kam pievienotas komposts vai labi sadalījušies kūtsmēsli. Lai palīdzētu krizantēmām pārziemot, vēlams ap tām likt ap 10 cm biezu mulčas slāni, kas var palīdzēt uzturēt vienmērīgu temperatūru pie saknēm. MĒSLOŠANA: Tā kā krizantēmas visintensīvāk aug pavasarī un vasarā, tad arī nepieciešams domāt par tām atbilstošu barību, kas ļautu iegūt vairāk ziedu rudenī. Izvēlieties ūdenī šķīstošu mēslojumu, ar ko augus pabarot reizi mēnesī no agra pavasara līdz jūlijam. Rudenī iestādītas krizantēmas jāmēslo nākamajā pavasarī – mēslošana rudenī patiesībā var samazināt krizantēmu citkārt visnotaļ lielo noturību un spēju izdzīvot aukstās ziemās. LAISTĪŠANA: Krizantēmām nepieciešams vienmērīgs ūdens daudzums, tāpēc tās jālaista vienlīdz bieži pavasarī, vasarā un rudenī. No pirmajām salnām līdz brīdim, kad pavasara saule sasildījusi zemi, laistīšanu nepieciešams pārtraukt. Laistīt vēlams no rīta, samitrinot augsni 15-20 cm dziļumā. Ūdeni vēlams liet tieši pie auga saknēm, nelejot ūdeni uz lapām. AUDZĒŠANAS SAREŽĢĪTĪBA: Viegli audzējams un kopjams augs. Ar vienkāršiem kopšanas paņēmieniem varat iegūt skaistu, bagātīgi ziedošu rudens krizantēmu krūmu – lai zelta rudenī būtu vēl vairāk krāšņuma par sārtām un zeltainām koku lapām. Viena zieda krizantēmu ziedkātiem nokniebiet sānu ziedkātu dzinumus un pumpurus. Taču tieši tāpat jebkuram krizantēmu krūmam jauno dzinumu apgriešana palīdzēs augam dzīt vairāk atzaru, kļūt kuplākam, un veidot vairāk ziedu. Pavasarī, kad augs ir aptuveni 15 cm augsts, nokniebiet ap 2-3 cm no katra dzinuma. Atkārtojiet ik pēc 2-3 nedēļām, līdz iestājas vasara. Rudenī, auga ziedēšanas laikā, nokniebiet novītušos ziedus – tā krizantēmas ziedēs ilgāk. Kad ziemai iestājoties auga lapas un stiebri atmirst, nenogrieziet apvītušo ceru – pētījumi rāda, ka ļaujot tam dabīgi atmirt, nākamajā gadā krizantēmu krūms augs kuplāks un stiprāks. Pienākot pavasarim, attīrīsiet augu no vecajām lapām un kātiem.