Mūsu ikdienā puķes ir visur — puķu podi uz palodzēm, puķu dobes parkos un ceļmalās, pušķi svētkos un piemiņas brīžos. Tomēr, ja runa ir par valodas lietojumu, vārds "puķes" bieži vien ir atstāts novārtā, dodot priekšroku jēdzienam "ziedi". Kāpēc tā? Kādēļ mēs vairāk izvēlamies "ziedus", bet reti sakām "puķes"? Šajā rakstā aplūkosim šo divu vārdu nianses un iedziļināsimies jēdziena "puķes" bagātībā, izskaidrojot arī puķu vēsturisko un kultūras nozīmi, un dažus interesantus faktus, kas apliecina to nozīmīgumu mūsu ikdienā.

Lai arī abi vārdi - "puķes" un "ziedi" - attiecas uz augiem, kas pievilina ar savu krāšņumu, smaržu un daudzveidību, tie savā būtībā nav identiski. "Ziedi" tiek uzskatīti par plašāku un poētiskāku terminu, tas tiek izmantots gan botānikā, gan literatūrā. Ziedi visbiežāk tiek pieminēti kā skaistuma simbols un nereti ir metaforiski saistīti ar cilvēka jūtām, emocijām un pat dzīves ciklu.

Savukārt "puķes" ir vairāk sarunvalodas vārds. Latviešu valodā tas biežāk tiek lietots, runājot par dekoratīviem augiem, ko mēs stādām un audzējam, lai priecētu acis. Tas ir vairāk piezemēts un saistīts ar ikdienas lietojumu, piemēram, puķu dobēm, podiem un kompozīcijām. Iespējams, ka sabiedrība tiecas lietot "ziedi", jo tas skan cēlāk un mākslinieciskāk, kamēr "puķes" ir praktiskāks un sadzīviskāks apzīmējums. Tomēr abiem šiem terminiem ir sava vieta valodā – neviens no tiem nav nepareizs, un abu lietošana padara mūsu valodu bagātāku un krāšņāku.

Interesanti, ka veikali, kuri nodarbojas ar puķu tirdzniecību gan savā komunikācijā, gan reklāmās visbiežāk pielieto vārdu “ziedi”. Kādēļ? Šis termins rada prestižāku un emocionālāku attēlu. Kad cilvēki iepērk ziedus svinībām vai dāvanām, viņi vēlas izteikt savas jūtas un emocijas, un "ziedi" tiek uzskatīti par simbolu mīlestībai, cieņai un skaistumam. Ziedu veikalu īpašnieki apzinās, ka šis vārds var uzrunāt patērētājus, radot priekšstatu par augstvērtīgiem un mākslinieciskiem produktiem, kas sniedz lielāku apmierinājumu un emocionālu vērtību.

Savukārt ikdienas sarunās vārds “puķe” kļūst par dabiski izvēlētu terminu. Ikdienā mēs runājam par puķu stādīšanu, kopšanu un audzēšanu.

Visās kultūrās, puķes ir bijušas simbolisks elements. Antīkajā Grieķijā un Romā puķes tika izmantotas kā dievības apliecinājums un tās tika upurētas dieviem. Romieši pat svinēja ziedu dievietes Floras festivālu, kurā puķes bija galvenais rotājums. Savukārt Senajā Ēģiptē lilijas un lotosa ziedi tika pielūgti un attēloti mākslā, jo tos uzskatīja par dzīvības simbolu. Eiropā puķēm ir bijusi svarīga loma viduslaikos, kad tās tika izmantotas gan medicīniskos nolūkos, gan kā svētības un aizsardzības simbols. 

Latvijā puķes vienmēr ir bijušas būtiska kultūras sastāvdaļa. Dziesmu svētkos, Jāņos un citos svētkos vainagi no margrietiņām, madarām un citām pļavās augošām puķēm, ir neatņemama tradīcija.

Mūsdienu sabiedrībā puķes joprojām spēlē svarīgu lomu. Aizvien vairāk cilvēku sāk novērtēt augu estētiku ne tikai kā dekorācijas, bet arī kā veidu, lai uzlabotu savu psiholoģisko labsajūtu. Pētījumi liecina, ka ziedu klātbūtne var palielināt cilvēka laimes līmeni, samazināt stresu un veicināt radošumu. Puķu dārzos un parkos cilvēki meklē mieru un harmoniju, kā arī iespēju atslēgties no ikdienas steigas.

Tāpat arī mūsdienu digitālajā laikmetā, ir novērots, ka sociālajos tīklos puķes tiek attēlotas ne tikai kā dekoratīvs elements, bet arī kā simbols dažādiem dzīves notikumiem, piemēram, kāzām, dzimšanas dienām un citiem svētkiem. Šīs tradīcijas turpina attīstīties, un cilvēki dalās ar skaistām puķu kompozīcijām, piešķirot tām vēl lielāku nozīmi.

Katra puķe stāsta savu stāstu, neatkarīgi no tā, kuru vārdu – “puķe” vai “zieds”, mēs izvēlamies lietot ikdienā. Tās bagātina mūsu dzīvi ar krāsām, smaržām un sajūtām. Apmeklē “Ziedu ekspresis” un iepriecini sevi vai tuvākos ar skaistiem pušķiem vai interesantām kompozīcijām, kas priecēs acis un vairos pozitīvas emocijas!